Godu saimnieču svētki Mežaparkā Drukāt

Šogad pirmo reizi 25.maijā Rīgā, Mežaparkā tika rīkots Godu saimnieču saiets. Kopā no visiem novadiem pulcinātas saimnieces, kas māk galdus klāt kāzās, bērēs un krustībās, tortes cept un gaļu šmorēt, jautrību uzturēt un gādāt, lai visi paēduši un neviens pat nepamana, ja kādreiz gadās, ka suns desu aizvilcis va zupa pa ilgu pavārījusi.

 

Sievas izbraukušas no Rucavas rītā agri. Līdz sapakots lielais kriņģelis, rollmopši, ruletes, ko uz kāzu galdu likt. Maizes kukuļi, siera rituļi, alus un kvasa kannas - pietiek i galdam, i andelei. Desa pa ceļam braucot jāpietur – tā mūk prom, rādās, ka būtu dzīva!

Kurzemes sētā šeptējam kopā ar Skrundas un Cīravas saiminiecēm, gudiniecēm un otaņķniecēm. Izpuškojam sētu ar līdzpaņemto pūra tiesu – dvieļus, deķus, cimdus, un galdu noklājam kā jau pa kāzām. Netrūkst tortes, sklanduraušu ne baltā sviesta, ko rīdzinieku vēderus lacināt. Žūriju varam sagaidīt un, kā godos klājas, pie galda piesēdināt. Ēda un slavēja gan Skrundas zupu, gan gaļas, gan rupmaizes kārtojumus. Žūrija jau taupījās, tai visi novadi jāapstaigā. Lai komisija jūt, kur atnākuši un nesprūst kumāss mutē, alus meita ar brandava puisi sacienā ciemiņus, un jautrībai uzraunam pa kārtīgai dziesmai. Rucavas stiprajai dzirai izgāja liela slava, tik labu mantu cits nemaģ neesot provējis.

Publikas izklaidēšanai sarīkoti konkursi vistu plūkšanā, rāciņu mizošanā, miltu maisu cilāšanā. Nav daudz to gribētāju, kas gatavi pie vistas ķerties. Labi, ka mums līdz Inta – kārtīga saimniece, kas kopā ar Guntu no Skrundas vistu noplūc, ka spalvas vien pa gaisu, piepalīdzot jaunajam Zemgales pavāram. Starp rāciņu mizotājam esam pašas mundrākās – kārtīgai saimniecei Intai tik i bijis kīlo rāciņu nomizot! Būtu zinājusi, ka neskatīs, cik biezas mizas, būtu gājis vēl ātrāk; Skaidrīte ar savu iepriekšējo sagatavotību, arī priekšā pārējām mizotājām.

Nevienas kāzas nedz citi vērti godi nevar iztikt bez dziesmas. Līdzās Atštaukām, dziedātājām no Svitenes, kas dziedāja taka no grāmatas, mēs ar Latgales sievēām parādījām, kas ir kārtīga apdziedāšanās, lai citiem auses svilst! Jauniem ļaudīm ne to vien bija mācīties no saimniecēm un dzīves gudrām sievām. Konkursa labad likām vīriem naglas dzīt un meitām bērnu ietīt autiņos. Naglas dzinējs radās itin brangs, bet ar to bērnu tīšanu vienai otrai gāja pavisam švaki, ka nevar saprast, ko bērnam ar tik daudz lupatiem darīt. Kur tad vēl līdzpaņemtā bagātā pūra izrādīšana, ko Dace dziedādama vēdināja!

Visu dienu dziedājušas, kā malku cirtušas, galdus klājušas un rīdziniekiem tirgojušas, sevi izrādījušas un citus nopētījušas, secinājām, ka spēks ir Kurzemē! To bija jāatzīst arī pasākuma rīkotājiem, Latgales balvu dalot uz pusi ar Kurzemi! Godu saimnieču svētkos Godu saimnieces vārdā nosauktas arī dūšīgās Rucavas sievas – Pērkona Inta, Ķestera Ruta un Reiņa Sarmīte.

Paldies Guntai Stepanovai no Skrundas, kas vienoja kopā Kurzemi pie viena kopīga galda un darba, kas mūs atšķīra un izcēla starp citiem novadiem, Mārai par tā gaisa maisīšanu, lai visi atbrauc un paņem līdz, ko vajag un Sandrai, kas Rucavā uz vietas visu salika pa plauktiem. Apsveicam savas lieliskās saimnieces –Intu, Rutu un Sarmīti un neaizmirstot arī Liliju un Gunitu, kuras sataisīja desas un ruletes, lai ir ko līdzi pajemt, bet pašām bija darbi un svētki tepat Rucavā! Un paldies visām sievām par devumiņu, par dziedāšanu, ēst taisīšanu, tirgošanu un svētku gara uzturēšanu! Ja aicinās, iesim citu gadu akal, jo mums ir, ko rādīt! Te netraucē ne lietus, ne garais ceļš.

Klāt bi, dziedāja un visu novēroja un uz papīri izlika

Inga Tapiņa