Rucavas sievas Rīgā Drukāt

Pēdējā janvāra piektdienas rītā Rucavas sievas brauca uz Rīgu, lai Nacionālā vēstures muzeja fondos apskatītu, izpētītu tautas tērpa baltās villaines un, protams, nofotografētu.

Rīta brauciens bija brīnišķīgs - Liepājā pievienojās audējas, izcilas rokdarbnieces, bet Grobiņā - mūsu Aina.

Muzejā mūs gaidīja smaidīgas darbinieces, četrdesmit villaines, dažas brustes un divi lindruki. Katrai sievai, kas gribēja aptaustīt, pieskarties villainēm, bija jāuzģērbj balti cimdi. Un tad sākās brīnums. Muzeja darbiniece izņem no lielas kastes villaini, isskleiž uz galda un tad sākas villaines mērīšana - garums, platums, cik plats ir pācis, cik plati ir visi raksti , cik gari kuti, kā kuti izlikti. Inga - mūsu izšūšanas meistare - tik nozīmē musturus. Tā mēs skatām, bet Arnolds tik bildē visas pēc kārtas.

Pēc visa redzētā pārņem brīnumaina sajūta - cik rucavnieces ir bijušas talantīgas, čaklas un čeklas, jo divu vienādu villaiņu nav. Pārsteidza villaines ar izšūtiem ziliem rakstiem. Dažām villainēm bija lieli raksti, varbūt to izšuvēja bija ieprecējusies Rucavā un gribēja kaut ko saglabāt no savas puses.

Otrā vieta, kur gājām - izstāde Dzintars - Baltijas jūras dārgakmens. Cik dzintars ir skaists, cik burvīgas ir krelles, rokassprādzes, kniepķeni. Visas muzeja zāles izstaigājām.

Tad pastaiga pa Vecrīgu un Daugavmalu, kur mūs gaidīja autobuss. Autobuss saspītējās, mums nekas cits neatlika, kā iestumt. Vai tad tas ir grūti Rucavas sievām? Divi piegājieni - visiem par prieku - un varam braukt uz mājām.

Mēs braucām uz Rucavu ar lielu sapni, ka šajā rudenī varēsim atrādīt 15 jaunas, greznas villaines, katra būs oriģināla. Lai mums izdodas!

Dzintra Skrube