×
Papes dabas parks

Papes dabas parks

Datums: 21.03.2019


Papes dabas parks atrodas pašā Latvijas dienvidrietumu stūrī, tas dibināts ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu 2003. gadā, ar mērķi, lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, kā arī, lai aizsargātu Papes ezera, Nidas purva un Baltijas jūras piekrastes dabas daudzveidību. Dabas parks aizņem 51 777 ha. Parka teritorijā atrodas unikālas dabas ekosistēmas, skaistas ainavas un interesantas apskates vietas: Baltijas jūras piekraste ar kāpām, Papes ezers, Nidas augstais purvs, kur šajās vietās aug vairāki aizsargājami augi. Starp Papes ezeru un jūru ir viena no lielākajām putnu migrācijas vietām Latvijā (Baltās – Baltijas jūras putnu ceļš). Rudeņos šeit darbojas vienīgā caurceļojošo putnu novērošanas stacija Latvijā, kur ornitologi uzskaita un gredzeno gājputnus. Ezera pretējā pusē ganās savvaļas zirgi un tauri, kuri nogana Latvijā reti sastopamās dabiskās palieņu pļavas.

Parkā izveidotas trīs dabas takas, pa kurām ejot kājām vai braucot ar velosipēdu, var izbaudīt dabas burvīgumu un aplūkot interesantākos apskates objektus parka teritorijā.  Parka teritorijā atrodas arī Papes ciems, Papes Ķoņu ciems, kur joprojām pastāv bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, saglabājusies joprojām kādreizējā apbūve. Daudzas no sētām iekļautas kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā.

Vairāk informāciju par Papes dabas parku var saņemt Rucavas tūrisma informācijas centrā un www.pdf-pape.lv

Savvaļas zālēdāju ganības

1999.gadā Pasaules dabas fonds (WWF) pie Papes ezera ieveda 18 savvaļas zirgus. Tā bija pirmā vieta Latvijā, kur pirmo reizi šos savvaļas dzīvniekus palaida ganīties. Jau vairākus gadsimtus savvaļas zirgi un tauri kopā ar dabiskajām pļavām ir tikpat kā izzuduši no Eiropas dabas. Vēsturiski lielie zālēdāji veicināja dabisku pļavu un mozaīka veida ainavas pastāvēšanu. Mūsdienās vairākums dabisko pļavu ir pārveidotas tīrumos un zālājos, kuros sumbri, savvaļas zirgi un govis vairs nav sastopami. Tā ir cilvēka veidota kultūrainava, kurā mikroorganismu, augu un dzīvnieku sugu sastāvs ir nabadzīgs un vienveidīgs. Cilvēka lauksaimnieciskā darbība nodrošina tikai ainavas atklātumu, bet ne dabas daudzveidību tajā. Savvaļas zirgi pārtiekot no zāles, niedrēm, krūmiem, koku mizas, rada dažādu augstumu veģetāciju, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Tādā veidā tiek veicināta dzīvesvietas veidošanās arī citām pļavu sugām.

Ekskursijas gidu pavadībā pie savvaļas zālēdājiem, tālr. +371 29224331, www.pdf-pape.lv; Nīcas novada, Kalnišķi; GPS 56.192486, 21.083300